Kāpēc tā darīja?
Mūsdienās bērni bērnudārzos guļ komfortablās guļamtelpās. Bet agrākos laikos bija savādāk. Bērnus, un jo īpaši mazuļus, iznesa gulēt laukā. Izskatījās tas visnotaļ cietsirdīgi. Mazuļus novietoja saliekamās gultiņās un, pieaugušo pieskatīti, viņi gulēja diendusu.
Kāpēc tā darīja?
Tam bija divi iemesli. Pirmkārt, uzskatīja, ka tas ir noderīgi. Respektīvi, miegs svaigā palīdz nostiprināt imunitāti un pēc tam bērni mazāk slimo.
Lasi arī: Keita Midltone uzvilkusi bikses, kas viņai izskatās briesmīgi
Otrkārt, audzinātājām šādi bija vieglāk, jo bērni svaigā gaisā labāk aizmiga un viņus nenācās nomierināt.
Bērnus nesa gulēt laukā arī ziemā. Interesanti, ka dažos bērnudārzos tādus laukumus gulēšanai ierīkoja tieši uz jumta, ja nebija mierīga un klusa pagalma.
Protams, mazuļus labi apģērba. No aitu ādām viņiem šuva speciālus guļamtērpus, kuros viņi pilnīgi noteikti nevarēja nosalt. Turklāt viņi atradās svaigā gaisā.
Daži vecāki vēlāk atcerējās, ka bērni pierada iemigt šādā veidā un pēc tam mājās negribēja gulēt bez svaiga gaisa. Tāpēc daudzās mājās turēja vaļā logus, lai bērni labāk gulētu.
LASI arī: Sieviete dzemdēja trīnītes un visas izskatījās kā “trīs ūdens lāses”. Kā viņas izskatās pēc 18 gadiem
Tāpat pastāvēja uzskats, ka miegs svaigā gaisā, īpaši ziemā, bija laba profilakse tuberkulozei, kura tolaik bija visnotaļ nopietna problēma, un pieaugušie centās darīt visu, lai bērni nesaslimtu.
[…] Kāpēc agrāk bērnus bērnudārzos nesa gulēt brīvā dabā? […]